2020. gads nekustamo īpašumu tirgū- labāk nekā sākotnēji šķita.

2021. gada 11. janvāris

Ir aizvadīts ļoti netipisks gads. Lai gan gaisā virmoja bailes no vīrusa, dažādiem ierobežojumiem un nākotnes, nekustamā īpašuma pirkumu statistikā redzam daudz pozitīvāku realitāti- piedzīvoti jauni rekordi.

2020. gads iesākās ļoti labi. Taču ziņas par pirmajiem Covid-19 gadījumiem Latvijā un tam sekojošie ierobežojumi radīja pamatīgas bailes cilvēkos. Šajā laikā varam novērot pamatīgu kritumu īpašumu iegādes statistikā. Ļoti svarīgi saprast, ka šī aprīļa- jūnija statistika nekādā veidā nebija saistīta ar būtisku pirktspējas samazināšanos. Pirktspēja saglabājās tik pat augsta. Krituma pamatā bija racionāla vēlme nogaidīt un situācijas novērošana. Daudzi pirkt gribētāji cerēja uz īpašumu cenu samazināšanos pārskatāmā nākotnē, citi- bažījoties par savu nodarbinātību un darba algu, izlēma plānoto iegādi atlikt. Pārdevēji cenas nesamazināja un pirmais Covid-19 vilnis norima, bailes pārgāja. Atsākās īpašumu iegāde, kopējais apjoms auga.

Kā tas atspoguļojas datos? 2020. gada decembrī Rīgas rajona un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesās kopā tika reģistrēts aizvadītās piecgades mēneša rekords- 2328 pirkuma darījumi. Neskatoties uz lielo kritumu martā – maijā, Salīdzinot ar 2019. gadu, Rīgā (pilsēta) darījumu skaits kopumā ir krities tikai par 8,3%,  bet Rīgas rajonā tas pat pieaudzis par 5%. Cilvēki vēl vairāk izvēlas vidi ārpus pilsētas burzmas.

Pavasarī piedzīvotais ir radījis papildus vērtību mājoklim. Mēs sākām saprast- ja nu jāpaliek mājās, jāstrādā no mājām un bērniem ir attālināti jāmācās- svarīgi, lai dzīves vide ir gana funkcionāla un veselīga, pietiekoši plaša. Strauji pieauga pieprasījums pēc privātmājām. Sludinājumiem līdz EUR 200 000 skatījumu statistika teju vienmēr- ļoti augsta. Tā kā telpu kvadrātmetra cenas ārpus Rīgas ir zemākas, vēlme pēc plašāka mājokļa izskaidro 5% darījumu kāpumu Rīgas rajonā.

Kad pienāca rudens un otrā viļņa Covid-19 inficēto skaits kļuva daudzkārt augstāks par to, kāds tas bija pavasarī, nekustamā īpašuma pirkuma darījumu skaitā novērojama gluži pretēja tendence - darījumu skaits sasniedza jaunas virsotnes. Sākot no septembra- visi atlikušie gada mēneši bija labāki par 2019. gada nogales mēnešiem. Sākotnēji varēja šķist, ka septembra augstais darījumu skaits ir uz pavasarī un vasaras sākumā atlikto darījumu rēķina. Taču šī tendence turpinājās visu atlikušo gadu. Gaidītais, vērā ņemamais cenu samazinājums nenotika.

Pavadot arvien vairāk laika mājās, pieprasījums pēc sava mājokļa palielinās, mainās arī prioritātes. Citiem nepieciešamas plašākas telpas, citiem- vide tuvāk dabai, savs pagalms. Daži, kuriem bija tāda iespēja, izvēlējās pirkt, lai nebūtu jāīrē- tādā veidā būtiski samazinot savus mēneša izdevumus mājoklim. Ja kādam mājas līdz šim bija tikai vieta kur pārnakšņot, pēdējā gada laikā situācija mainījās un iedzīvotāji mājokli sāka izmantot arī atpūtai, darbam un mācībām, pavadot tajā vairāk laika, arī kopā ar ģimenes locekļiem (t. sk. ilgstoši visiem kopā).

Galu galā pieejamo īpašumu skaits nekļūst plašāks. Gluži pretēji- labie īpašumi tiek nopirkti ļoti ātri. Tie, kas izvēlējās nepirkt, tagad nožēlo, jo iepriekš noskatītais īpašums vairs nav pieejams. Spēcīgs pieprasījums pie limitēta piedāvājuma nozīmē augstu vērtību. Ko varam no tā secināt? Mājoklis ir cilvēka pamatvajadzība. Laikā, kad vairāk ir jāpaliek savās mājās, tā vērtība tikai pieaug. Labākais īpašuma iegādes laiks teju vienmēr ir tagad.

Dati iegūti zemesgramata.lv, statistika apkopota par darījumiem uz pirkuma līguma pamata.